Ja gada laikā tiek noslēgti vairāk nekā miljons jaunu kredīta darījumu, tas ir signāls par to, kā cilvēki plāno savas finanses un cik bieži aizņemšanās kļūst par daļu no ikdienas. Jaunākās tendences rāda, ka viena gada laikā no jauna izsniegti kredīti pārsniedza 800 miljonus eiro, un tas ir lielākais apjoms kopš šādu datu apkopošanas sākuma. Turklāt ilgākā periodā izsniegto kredītu apjoms ir gandrīz dubultojies.

Ko no tā var secināt? Aizņemšanās vairs nav tikai ārkārtas situāciju risinājums. Kredīti arvien biežāk tiek izmantoti dzīves kvalitātes uzlabošanai, pirkumiem, remontam vai transportam. Cilvēki kļūst finansiāli aktīvāki, bet tas nozīmē arī lielāku atbildību. Svarīgākais jautājums, ko vērts sev uzdot, ir vienkāršs, vai es aizņemos tāpēc, ka tas ir gudrs finanšu solis, vai tāpēc, ka tas ir viegli pieejams?

Vai kredīts kļūst par ikdienas finanšu instrumentu

Padomā par savu apkārtni, cik daudzi maksā par telefonu, auto vai sadzīves tehniku pa daļām? Visticamāk, vairāk nekā agrāk. Pieaugums īpaši redzams attālināti noformētos kredītos un līzingā, kas nozīmē, ka aizņemties ir kļuvis vienkāršāk nekā jebkad.

No vienas puses, tas ir ērti, jo piekļuve naudai ir ātra, nosacījumi bieži ir elastīgi un nav jāgaida gadiem, lai veiktu lielāku pirkumu. No otras puses, tieši pieejamība rada risku pārvērtēt savas iespējas. Vairāki kredīti vienlaikus var kļūt par smagu slogu, bet impulsīvi lēmumi gandrīz vienmēr maksā dārgāk.

Kas virza aizņemšanās pieaugumu

Kredītu statistika gandrīz vienmēr iet roku rokā ar ekonomiku. Pēdējos gados būtiski augusi minimālā alga, kas ļauj aizņemties vairāk, līdz ar to aizdevēji redz lielākus ienākumus un var piedāvāt lielākas summas. Taču vienlaikus pieaug arī dzīves dārdzība, un rezultātā veidojas interesants paradokss, ka pelni vairāk, bet arī tērē vairāk.

Bieži aizņemšanās iemesli ir sadārdzinājušies ikdienas izdevumi, vēlme saglabāt ierasto dzīves līmeni, lielāki vienreizēji pirkumi vai finanšu drošības spilvena trūkums. Tāpēc svarīgi saprast, ka kredīts pats par sevi nav ne labs, ne slikts. Izšķiroši ir tas, kādam mērķim tu to izmanto.

Kāpēc daži aug, bet citi krīt

Ne visi kredītu veidi aug vienādi. Straujāks pieaugums vērojams distances kredītos un līzingā, kamēr hipotekārie un patēriņa kredīti piedzīvo kritumu. Tas daudz pasaka par sabiedrības noskaņojumu.

Cilvēki biežāk izvēlas mazākus un ātrāk noformējamus aizdevumus, bet lieliem ilgtermiņa lēmumiem, piemēram, mājokļa iegādei, pieiet piesardzīgāk. Tas var liecināt par ekonomisko nenoteiktību, ja neesi drošs par nākotni, tu retāk uzņemies saistības uz vairākiem gadu desmitiem.

Nebanku aizdevumi Latvijā

Nebanku sektors turpina augt, un kopējais kredītportfelis sasniedzis jaunu rekordu. Pozitīvi, ka lielākā daļa kredītu tiek atmaksāti bez kavējumiem, kas liecina par salīdzinoši stabilu iedzīvotāju maksātspēju. Tomēr arvien biežāk tiek uzsvērts, ka aizdevējiem rūpīgi jāvērtē klientu iespējas atmaksāt, bet pašiem aizņēmējiem jāapzinās savas finansiālās robežas.

Ja apsver nebanku aizdevumu, nesteidzies pieņemt pirmo piedāvājumu. Pat neliela procentu atšķirība ilgtermiņā var nozīmēt simtiem eiro. Pirms lēmuma pieņemšanas ir vērts salīdzināt ātros aizdevumus, lai labāk saprastu reālās izmaksas un izvēlētos sev piemērotāko variantu.

Pirms aizņemšanās sev godīgi pajautā, vai saproti kopējo atmaksas summu, vai maksājums nepārsniegs drošu daļu no taviem ienākumiem un vai tev ir uzkrājums neparedzētiem gadījumiem. Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbilde ir “nē”, labāk lēmumu vēlreiz pārdomāt.

Cēloņi un sekas

Miljons darījumu gadā, visticamāk, nav griesti. No vienas puses, lielāka finanšu pieejamība dod vairāk iespēju uzlabot dzīves kvalitāti un padara ekonomiku elastīgāku. No otras puses, tas var nozīmēt arī augstāku mājsaimniecību parādu līmeni un lielāku jutīgumu pret ekonomikas svārstībām.

Tāpēc nākotnē svarīgākais finanšu ieradums nebūs jautājums, vai aizņemties, bet gan, kā aizņemties gudri.

Kā pieņemt pārdomātu lēmumu

Atceries, ka labs kredīts nozīmē skaidru mērķi, saprotamas izmaksas un drošu atmaksas spēju. Nesteidzies, jo labs finanšu lēmums reti ir spontāns.

Salīdzini vairākus piedāvājumus, domā ne tikai par šodienu, bet arī par savu finanšu situāciju pēc gada. Un, ja vari pirkumu atlikt un iekrāt nepieciešamo summu, tas gandrīz vienmēr būs finansiāli izdevīgāk.

Skaitļi ir tikai sākums

Vairāk nekā miljons kredītu gadā skaidri parāda, ka aizņemšanās ir kļuvusi par normālu finanšu rīku. Taču norma nenozīmē, ka tas vienmēr ir pareizais risinājums. Gudrākais aizņēmējs nav tas, kurš var aizņemties visvairāk, bet tas, kurš precīzi zina, kad kredīts palīdz un kad tas tikai rada papildu slogu.

Tāpēc nākamreiz, kad apsver aizdevumu, uzdod sev vienu jautājumu, vai šis lēmums uzlabos manu finanšu nākotni? Ja atbilde ir pārliecinošs “jā”, tu jau esi soli priekšā lielai daļai aizņēmēju.