Ja paskatāmies uz kredītu tirgu no malas, var šķist, jo vairāk aizdevēju, jo zemākām vajadzētu būt cenām. Ideja šķiet loģiska, ja uzņēmumiem jākonkurē par klientiem, tiem būtu jāmazina procentu likmes un jāuzlabo piedāvājumi. Tomēr realitātē konkurence ne vienmēr nozīmē lētākus aizdevumus, bet bieži nozīmē plašāku izvēli un labākus nosacījumus.

Šajā rakstā mēs paskatīsimies, kā patiesībā veidojas kredītu izmaksas, kā darbojas konkurence un kāpēc vairāk aizdevēju nenozīmē automātiski lētāku kredītu.

Kā veidojas kredīta izmaksas

Lai saprastu, vai konkurence vispār var ietekmēt cenas, vispirms jāzina, no kā tās sastāv. Kredīts nekad nav tikai viens procentu skaitlis. Pirmais un redzamākais elements ir procentu likme, kas ir maksa par naudas aizņemšanos.

Otrs būtisks elements ir komisijas maksas, kas var būt līguma noformēšanas maksa, konta uzturēšanas maksa vai citas administratīvās izmaksas. Šīs izmaksas bieži nav acīmredzamas, bet tās būtiski ietekmē kopējo summu, ko aizņēmējs samaksā. Trešais faktors ir risks. Aizdevējs vienmēr izvērtē, cik liela ir iespēja, ka aizdevums netiks atmaksāts. Jo lielāks risks, jo dārgāks kredīts. Un vēl jāņem vērā uzņēmuma izmaksas un peļņa, darbinieki, sistēmas, reklāma un klientu apkalpošana.

Tieši tāpēc divi kredīti ar vienādiem procentiem var izmaksāt pilnīgi atšķirīgi. Viens var būt ar lielām komisijām, otrs ar augstākiem procentiem, bet bez papildu maksām. Tāpēc vissvarīgākais rādītājs vienmēr ir GPL, kas parāda kopējās izmaksas.

Mīts: vairāk konkurences automātiski nozīmē zemākas cenas

Bieži cilvēki domā, ka lielāka konkurence automātiski samazina kredītu cenas. Daļēji tā ir taisnība, bet tikai ierobežotā apjomā.

Konkurence var veicināt akcijas, piemēram, 0% piedāvājumus jauniem klientiem, uzlabot servisu un padarīt nosacījumus elastīgākus. Taču tas nenozīmē, ka visiem kredītiem tirgū būtiski krīt cenas. Visbiežāk konkurence uzlabo piedāvājumu kvalitāti, nevis samazina pamata izmaksas.

Vai konkurence samazina izmaksas vai tikai palielina izvēli

Šis ir galvenais jautājums.

Dažos gadījumos konkurence var nedaudz samazināt cenas, īpaši īstermiņa akcijās vai jaunā tirgus segmentā. Taču kopumā tā daudz vairāk ietekmē izvēli, nevis cenu.

Konkurence nozīmē:

• Vairāk aizdevēju un piedāvājumu
• Dažādus termiņus un summas
• Labāku servisu un ātrākus procesus

Tomēr kredītu tirgū cenas nosaka risks, izmaksas un regulējums. Aizdevēji nevar vienkārši “samazināt procentus”, jo viņiem jāsedz zaudējumu risks un darbības izmaksas. Tāpēc konkurence vairāk nozīmē labāku tirgus piedāvājumu, nevis būtiski lētākus kredītus.

Nebanku kredītu uzraudzība un tirgus izmaiņas Latvijā

Latvijā plānots nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai. Mērķis ir izveidot vienotu, profesionālu un efektīvāku uzraudzības sistēmu, kas samazina funkciju dublēšanos un uzlabo tirgus pārskatāmību. Pašlaik uzraudzībā iesaistītas vairākas iestādes, kas dažkārt rada paralēlas prasības un atšķirīgu pieeju. Ja sistēma tiks apvienota, tas var padarīt tirgu caurspīdīgāku un vienkāršāku gan uzņēmumiem, gan patērētājiem.

Šādas izmaiņas var veicināt konkurenci, jo jauniem aizdevējiem kļūst vieglāk ienākt tirgū. Taču tas automātiski nenozīmē, ka kredīti kļūs lētāki, jo cenas joprojām nosaka riska līmenis un izmaksu struktūra.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka uzraudzība palīdzēs labāk kontrolēt procentu, komisiju un kopējo kredītu izmaksu caurspīdīgumu, kā arī aizsargāt patērētājus no negodprātīgas prakses.

Ko tas nozīmē aizņēmējam

Praksē tas nozīmē, ka nākotnē tev var būt vairāk izvēles un vieglāk salīdzināt piedāvājumus. Taču tas nenozīmē, ka pietiks izvēlēties pirmo “izskatās lētāko” kredītu.

Tev joprojām būs svarīgi skatīties uz GPL, nevis tikai procentiem, izvērtēt komisijas maksas, saprast kopējo atmaksājamo summu un salīdzināt ātros aizdevumus un kredīta piedāvājumus.

Gudra aizņemšanās izvēle

Kredītu tirgū konkurence automātiski nesamazina cenas, bet uzlabo izvēli, servisu un piedāvājumu daudzveidību. Kredīta cenu joprojām nosaka riski, komisijas, uzņēmuma izmaksas un regulējums.