Ja Tu interesējies par kredītiem, līzingu vai “pērc tagad, maksā vēlāk” piedāvājumiem, tad Direktīva (ES) 2023/2225 nav tikai temats juristiem. Šī Direktīva būtiski maina spēles noteikumus visā Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā.

Šajā rakstā mēs soli pa solim iziesim cauri tam, kāpēc tika mainīts iepriekšējais regulējums, kas tieši ir mainījies un ko tas nozīmē gan aizdevējiem, gan Tev kā patērētājam.

Kāpēc bija nepieciešama jauna direktīva

Līdz šim patērētāju kreditēšanu regulēja Direktīva 2008/48/EK. Taču šī direktīva tika pieņemta laikā, kad digitālie finanšu pakalpojumi vēl nebija tik attīstīti, mobilās lietotnes nebija galvenais aizņemšanās kanāls un “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumi praktiski nepastāvēja. Laika gaitā tirgus būtiski mainījās, bet regulējums palika gandrīz nemainīgs.

Eiropas Komisija secināja, ka jaunie kredītprodukti bieži vien neietilpst vecā regulējuma tvērumā, dalībvalstis normas interpretē atšķirīgi un patērētāju aizsardzības līmenis dažādās valstīs atšķiras. Tas radīja sadrumstalotu vidi, kurā uzņēmumi varēja izmantot nepilnības, savukārt patērētāji ne vienmēr saņēma pietiekamu aizsardzību. Tāpēc tika pieņemta jaunā direktīva, kuras mērķis ir lielāka caurspīdība un atbildīgāka kreditēšana visā ES.

Kas ir mainījies

Viens no būtiskākajiem jaunumiem ir tas, ka vairs nepastāv iepriekšējais 200 eiro minimālais slieksnis. Tas nozīmē, ka arī ļoti mazi aizdevumi var tikt pakļauti patērētāju kreditēšanas noteikumiem. Šī izmaiņa ir īpaši nozīmīga mikrokredītu un īstermiņa aizdevumu tirgū, jo pat nelielas summas var radīt finansiālas sekas.

Vienlaikus ir precizēts maksimālais slieksnis, kas nozīmē, ka ES Direktīva 2023/2225 neattiecas uz aizdevumiem virs 100 000 eiro, izņemot noteiktus gadījumus, piemēram, ja aizdevums saistīts ar dzīvojamā īpašuma renovāciju. Šādā veidā regulējums fokusējas uz patērētāju segmentu, kur risks ir visaugstākais.

“Pērc tagad, maksā vēlāk” iekļaušana regulējumā

Iepriekš daudzi “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumi, īpaši tie, kurus piedāvāja trešās puses finanšu uzņēmumi, tika izslēgti no regulējuma, ja tie bija bez procentiem un ar īsu atmaksas termiņu. Tomēr praksē “bezmaksas” bieži nozīmēja augstas soda maksas kavējuma gadījumā. Tas radīja situāciju, kur patērētājs riskēja ar ievērojamiem papildu izdevumiem.

Jaunā direktīva būtiski sašaurina šos izņēmumus. Ja “pērc tagad, maksā vēlāk” piedāvā neatkarīgs finanšu pakalpojumu sniedzējs un tiek piemērotas maksas, šādi produkti lielākoties nonāk regulējuma tvērumā. Tas nozīmē, ka arī šiem pakalpojumiem būs jāievēro stingrāki informācijas atklāšanas un kredītspējas izvērtēšanas noteikumi. Rezultātā samazinās iespēja slēpt patiesās izmaksas aiz vienkārša mārketinga saukļa.

Atliktais maksājums un CCD4

Jaunā direktīva, ko bieži dēvē arī par CCD II vai CCD4, nosaka daudz precīzākus kritērijus, kad atliktais maksājums drīkst būt ārpus regulējuma. Lai šāds piedāvājums netiktu uzskatīts par patēriņa kredītu, tam jābūt pilnīgi bez maksas, ar ļoti ierobežotām vai tikai likumā noteiktām kavējuma maksām un ar īsu atmaksas termiņu. Dažos gadījumos termiņš var būt pat būtiski īsāks nekā iepriekš atļautie trīs mēneši.

Tas nozīmē, ka pat šķietami vienkāršs “samaksā vēlāk” piedāvājums var būt juridiski uzskatāms par kredītu ar visām no tā izrietošajām sekām. Tieši tāpēc ir svarīgi zināt, kā jāsalīdzina ātrie kredīti, izvērtējot ne tikai procentu likmi, bet arī kopējo atmaksas summu, termiņus un iespējamās soda maksas.

Jaunie pienākumi uzņēmumiem

Ja uzņēmums nonāk jaunā regulējuma tvērumā, tam jāievēro būtiski stingrākas prasības. Pirmkārt, jāveic rūpīga kredītspējas izvērtēšana, lai pārliecinātos, ka aizdevums klientam neradīs pārmērīgu finanšu slogu. Tas samazina bezatbildīgas aizdošanas risku un palīdz novērst pārmērīgu parādsaistību uzkrāšanos.

Otrkārt, reklāmai jābūt skaidrai, godīgai un nemaldinošai. Tajā nedrīkst radīt ilūziju, ka kredīts ir pilnīgi bez riska vai izmaksām. Treškārt, pirms līguma noslēgšanas patērētājam jāsaņem standartizēta informācija saprotamā formā un valsts valodā, kas ļauj salīdzināt piedāvājumus.

Direktīva arī aizliedz piesaistes praksi, kad patērētājs tiek spiests iegādāties nevajadzīgus papildu pakalpojumus, lai saņemtu kredītu. Tāpat kreditoriem jāievēro samērība finanšu grūtību gadījumos un jāizskata iespējas pielāgot maksājumu grafiku pirms uzsākt piedziņas darbības.

Kad jaunie noteikumi pilnībā stāsies spēkā

Direktīva stājās spēkā 2023. gada novembrī, taču dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ir dots laiks līdz 2025. gada novembrim, lai pieņemtu nepieciešamos nacionālos normatīvos aktus. Jaunie noteikumi pilnībā tiks piemēroti no 2026. gada novembra, un tajā brīdī iepriekšējais regulējums tiks atcelts.

Ko tas viss nozīmē Tev

Pat ja kredīts tiek pasniegts kā “ērts”, “ātrs” vai “bez procentiem”, tas joprojām ir finanšu saistības. Jaunā direktīva palielina caurspīdību un patērētāju aizsardzību, taču tā neaizvieto personīgo atbildību.

Tāpēc pirms aizņemšanās vienmēr uzdod sev trīs jautājumus, vai es saprotu kopējās izmaksas, vai varu atļauties maksājumus arī neparedzētu izdevumu gadījumā un vai esmu salīdzinājis vairākus piedāvājumus? Tieši šāda pieeja palīdz aizņemties gudri, nevis impulsīvi.