Daily Archives: 23 oktobris, 2018

You are browsing the site archives by date.

Dažādi darba līguma veidi

Darba līguma veidi

Šveicē tiek nošķirti šādi dažādie darba līgumi: individuālie darba līgumi, kolektīvie darba līgumi, standarta darba līgumi.

Individuālie darba līgumi

Atsevišķi darba līgumi reglamentē darba devēju un darbinieku tiesības un pienākumus. Uz tiem neattiecas nekādas formālas prasības, un, izņemot mācekļa līgumus, tas var būt arī mutiska vienošanās rezultāts. Tomēr abu pušu interesēs ir rakstveidā noslēgt līgumu. Īpaši noteikumi, piemēram, konkurences aizliegums vai virsstundu noteikumi, jānosaka rakstiskā darba līgumā.

Tiek nošķirti termiņi (līgums beidzas sākumā noteiktajā datumā) un beztermiņa līgumi (līgums beidzas ar paziņojumu par līguma laušanu).

Kolektīvie darba līgumi

Darba devēju un darbinieku apvienības ir noslēgušas koplīgumus. Šajos līgumos sociālie partneri nosaka minimālās prasības (piemēram, minimālo algu), kuras atsevišķos darba līgumos nevar tikt samazinātas. Tiek nošķirti vispārēji saistoši (nozarei raksturīgi) līgumi un vispārēji nesaistoši līgumi (tikai tirdzniecības asociāciju locekļiem).

Standarta darba līgumi

Standarta darba līgumi ir federālie vai kantonu tiesību akti. Tie reglamentē darba apstākļus ar noteikumiem par darba laiku, atvaļinājumu, paziņojumu periodiem utt. Kantoniem ir jāievieš standarti darba līgumi par darba apstākļiem lauksaimniecībā un mājsaimniecībā. Standarta darba līguma noteikumi tieši attiecas uz darba apstākļiem, kas pakļauti standarta darba līgumam, ja individuālajā darba līgumā nav panākta vienošanās par neko citu. Atkārtotas un nepareizas atalgojuma samazinājuma gadījumā nozarēs, kurās nav vispārēji saistošu kolektīvu darba līgumu, kompetentās iestādes var pieņemt uz noteiktu laiku noslēgtus standartlīgumus ar saistošām minimālajām algām.